Viss. ZPD aizstāvēts. Nu tik rītdien ķīmija.
Šodien biju J. Gleizda fotogrāfiju izstādē. Tik iedvesmojoši. Bija pa drusciņ kauns, ka nezināju par tik izcilu latgaliešu fotogrāfu. Uzzināju daudz ko jaunu.
Un, jā.. tik maz cilvēku (it īpaši jaunatnes) aizdomājas par skaistām lietām, par mākslu, par vienkāršu mirkļa izbaudīšanu. Vai tiešām ir tik grūti apstāties dzīves steigā un palūkoties apkārt - izjust mirkļa burvību. Kaut vai saulrieti. Es nožēloju tikai vienu, ka pirms sāku fotografēt saulrietus es nebiju pamanījusi to esamību. Cik gan daudz esmu saulrietus palaidusi garām? Simtiem.
Un par zpd prezentācijas aizstāvēšanu. Nav jau nemaz tik slikti/traki. Pats ļaunākais kas var gadīties- var iezvanīties mobīlais telefons. Tavs. Somā, kas atrodas zem galda. Kā tas šodien notika ar mani. Apjuku, bet viss kārtībā. :) Un vēl sekoja 5 jautājumi no komisijas. Bet tagad tāda laimes sajūta. Neticama laimes sajūta.